Rīgas Praids 2008 (Sadraudzības diena)

Šoreiz es Sadraudzības dienas gājienu skatījos paša acīm kā viens no gājiena dalībniekiem. Kādēļ es izlēmu piedalīties šajā gājienā? Tādēļ, ka esmu par cilvēktiesībām un pret diskrimināciju. Mana attieksme pret citām seksuālajām orientācijām ir neitrāla. Es uzskatu, ka cilvēkiem ar citādāku seksuālo orientāciju arī ir jābūt tādām pašām tiesībām kā man. Turklāt, vēlējos redzēt visu savām acīm, kā norisinās šis pasākums, kuru vairākums atpazīst zem nosaukuma "Praids", un kā reaģē protestētāji. Manuprāt, šis gājiens pauž protestu ne tikai pret diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata, bet arī pret diskrimināciju vispār, un tas man šķiet ļoti pozitīvi.

Labojums:
Gājiena nosaukums ir nevis "Praids", bet gan "Sadraudzības diena", kas nozīmē, ka iziet ielās var arī tradicionāli orientētie, un priecāties par to, ka cilvēki var veidot attiecības.

Gājienā piedalījās pāris simti dalībnieku gan no Latvijas, gan ārzemēm. Šķita, ka ir atbraukuši pārstāvji no visas Eiropas, jo karogu un nelielu plakātu ar valstu nosaukumiem bija vismaz 20. Ļoti liela daļa no gājiena dalībniekiem bija organizācijas Amnesty International (http://www.amnesty.org) pārstāvji no, aptuveni 20 valstīm. Šī organizācija cīnās par cilvēktiesībām, kas tiešā veidā ir saistīts ar šī gājiena mērķi - izcīnīt vienlīdzīgas cilvēktiesības, kādas pašlaik tiek nodrošinātas "normālajiem" cilvēkiem.
Jā, gājienā vairākums bija ārzemnieku, bet tas mums būtu jāuzskata kā paraugs tam, cik vienotai vajadzētu būt Eiropai. Man patika viena no runātājiem teiktais: "Eiropa nav tikai finansiāla apvienība, bet arī sociāla" (aptuvenā doma), kas nozīmē, ka Eiropas savienība ir arī dēļ tā, lai visiem cilvēkiem būtu vienādas tiesības, iespējas un cilvēki varētu justies droši. Runātāji runāja apmēram stundu un tas bija nedaudz par daudz, taču bija tā vērts, jo jutu, ka Eiropa nav kaut kur aiz robežām, bet arī mēs piederam pie tās.

Kļūt par gājiena dalībnieku nebija nemaz tik grūti. Aizgāju uz Anglikāņu ielu, kur pie vārtiem mani pārbaudīja ar metāla detektoru un tiku iekšā. 10:00 visi tika aicināti stāties uz gājienu un stāšanās ilga aptuveni 30 minūtes. Tad visi draudzīgi gājām pa 11. novembra krastmalu, saucot dažādus saukļus kā, piemēram, "What we want? Human rights! When we want? Now!", svipjot svilpēs un visādi citādi pievēršot uzmanību. Piebildīšu, ka nekādu atkailināšanos neredzēju.
Kad bijām apgājuši apli pa kvartālu, nonācām tur, kur gājienu sākām - pie Anglikāņu baznīcas - un tad sekoja uzrunas. Tika nolasīta gan mūsu prezidenta, Zatlera kunga , pozitīvais viedoklis pret visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas, pēctam sekoja citu augsti godājamu gan Latvijas, gan citu valstu pārstāvju atbalsta vēstuļu nolasīšana.

Uzrunu laikā blakus ielā bļaustījās protestētāji, bet tas īpaši netraucēja, jo tik lielu troksni viņi radīt nespēja un uzrunas varēja dzirdēt skaļi un skaidri, par ko visiem bija liels prieks. Tika izteikta pateicība visām tām sievietēm un vīriešiem, kas gājiena dalībniekus šajā saulainajā sestdienas dienā apsargāja. Tika arī pajokots par protestētājiem: "Dzirdat? Viņi sauc: Ou! Pride! Ou! Pride!". Un tika arī pieminēts, ka pirms 17 gadiem šajā pašā vietā - 11. novembra krastmalā - visi lativieši, tai skaitā tie, kas aiz žoga bļaustījās, sanāca kopā un vienoti protestēja pret Padomju okupāciju. Šodien daudzi no tiem, kas 1991. gadā drosmīgi cīnījās par Latvijas neatkarību, publiski noniecināja citus savas valsts neatkarības cīnītājus. Manuprāt, nožēlojami.

Viens no runātājiem, kurš pārstāvēja organizāciju Afrolat (http://www.afrolat.lv), pieminēja kāda Latvijas politiķa teikto, ka par veselīgām (pieņemamām) ģimenēm būtu jāuzskata tikai tādas, kurās ir viens baltais vīrieties, viena baltā sieviete un vismaz viens laulībā dzimis bērns, un šiem cilvēkiem jābūt gan garīgi, gan fiziski veseliem.
Tas atsauc atmiņā Hitlera pārliecību, ka visi cilvēki, kas ir ebreji vai kādas citas rases pārstāvji, vai arī cilvēki, kam ir kādas garīgas vai fiziskas nepilnības, būtu jāiznīcina, jo tiem nav vietas šajā sabiedrībā.
Salīdzinājumam - mūsdienās cenšamies sadzīvot ar ārzemniekiem, pielāgojam apkārtni cilvēkiem ar invaliditāti un baudam brīvību, taču, pret cilvēkiem ar atšķirīgu seksuālo orientāciju, izturamies nicinoši un pat vardarbīgi. Tā nav demokrātija, par ko tik ļoti cīnījāmies.

Viena no runātājām, kas strādā Eiropas Parlamentā solīja, ka aicinās Eiropas Parlamentu aizliegt jebkāda veida diskrimināciju. Ja tas tā notiktu, tad ar likumu tiktu aizsargāti ne tikai cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju, bet arī cilvēki ar invaliditāti un visi citi, kas tiek diskriminēti dēļ viņu atšķirībām.

Biju vīlies protestētājos. Iepriekšējo gadu gājienu video ierakstos redzētais atkārtojās tikai ar minimālām atšķirībām. Biju gaidījis kādus oriģinālus izgājienus, saukļus, plakātus... Olu arī nebija, vismaz es neredzēju nevienu. Uz plakātiem nebija nekā jauna. Tas droši vien ir labi, jo izskatās, ka cilvēki rūpējas par vidi un izmanto tos pašus plakātus, kurus viedojuši iepriekšējos gados.
Tomēr nāca bēdīgi smiekli par dažiem uzrakstiem:
• "80% HIV inficēto GEJI" Nav taisnība. Visvairāk inficēto ir narkomānu vidū, kuri ir kādas 4 reizes vairāk, nekā to, kas inficējušies seksuālā ceļā. Kaut plakātu veidotāji kļūtu gudrāki un sekotu statistikai!
• "Vairāk geju, mazāka dzimstība" Arī nav taisnība. Tie, kas bērnus nerada, nav atbildīgi par dzimstību - to taica kāda antropoloģe dažus gadus atpakaļ (šķiet, ka 2006. gadā).


Ko es domāju darīt tālāk? Rakstīt un izglītot sabiedrību.
Es varu izskaidrot dažādus maldīgus uzskatus un apgalvojumus par homoseksualitāti. Ja Tev tādi ir, lasītāj, atraksti tos (uzskatus) man pa e-pastu un es tos publicēšu kopā ar paskaidrojumu, kādēļ tie ir vai nav maldīgi.
Vēstuli sūtīt uz šo e-pastu: info [kaut kas] zieds [vēl kaut kas] lv !